Publiskie iepirkumi ir ietilpīga tēma, kurā nozīme ir daudziem dažādiem aspektiem. Iespējams, tieši tādēļ par iepirkumiem nereti notiek arī tiesvedības, jo finanšu apjomi ir lieli un katra puse aizstāv savas intereses. Šoreiz analizēsim kādu aktuālu spriedumu par piegādātāja tiesībām precizēt iepirkuma informāciju.

Iepirkumos pretendenti nereti pasūtītājam neiesniedz visu nolikumā prasīto informāciju un dokumentus. Tā notiek gan vienkāršu kļūdu vai aizmāršības dēļ, gan nepareizi izprotot nolikuma prasības. Iespējamas arī situācijas, kad pretendents uzskata, ka pasūtītājs kļūdījies, nosakot konkrētas nolikuma prasības, un mēģina labot pasūtītāja izveidotās veidlapas vai apzināti nesniedz pieprasīto informāciju, lai uzsvērtu nolikuma nepareizību. Vairumā gadījumu šādās situācijās pasūtītājs izslēdz pretendentu no turpmākās dalības iepirkumā.

Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma (PIL) 41. panta 6. daļā paredzēts, ka pasūtītājs tiesīgs pieprasīt, lai kandidāts vai pretendents izskaidro vai papildina iesniegto informāciju vai iesniedz trūkstošos dokumentus, ja pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs. Pasūtītāji mēdz šādu iespēju izmantot un lūdz izskaidrot nepilnīgo informāciju vai dokumentu trūkumu. Minētais regulējums un pasūtītāja rīcība nereti rada maldinošu iespaidu, ka pieļaujams mainīt iesniegto pieteikumu vai piedāvājumu un pēc nolikumā paredzētā termiņa beigām iesniegt jaunu informāciju vai jaunus dokumentus, kas nebija ietverti sākotnējā piedāvājumā. Taču atbilstoši Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūras atziņām neskaidras informācijas precizēšana pieļaujama, ja tā nerada piedāvājuma grozīšanu (šāda atziņa izriet, piemēram, no Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā SKA-1006/2018).

Šīs problēmas un pārpratumi biežāk rodas saistībā ar tehniskajā un finanšu piedāvājumā ietverto vai neietverto informāciju un dokumentiem. Taču kļūdas arī pieļauj, apliecinot atbilstību nolikumā paredzētajām kvalifikācijas prasībām. To, kādā mērā pasūtītājs tiesīgs prasīt un pretendents papildināt trūkstošo informāciju un dokumentus, kas pierāda atbilstību kvalifikācijas prasībām, Senāts skaidrojis 2021. gada 18. jūnija spriedumā lietā SKA-176/2021.