Komercreģistrā iesniegto pieteikumu pirmsreģistrācijas pārbaude VID – ko tas nozīmē uzņēmējiem?
2017-03-02
Toms Vilnis, ZAB "SORAINEN", zvērināta advokāta palīgs
Likumos "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (likums par UR) un "Par nodokļiem un nodevām" veikti būtiski grozījumi – ieviesta komercreģistrā iesniegto pieteikumu pirmsreģistrācijas pārbaude Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Ko tas nozīmē uzņēmējiem?
Pirmsreģistrācijas pārbaude VID "riska gadījumos"
Veicot grozījumus, likums par UR papildināts ar 14.1pantu, saskaņā ar kuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (UR) VID būs jānosūta informācija par iesniegtajiem pieteikumiem, ja tajos tiks konstatēts kāds no šādiem "riska gadījumiem":
- pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāk nekā 10 komersanti;
- pieteikumā norādītais vienīgais valdes loceklis ir vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 5 kapitālsabiedrībās;
- pieteikumā norādītais viens no valdes locekļiem ir viens no valdes locekļiem vai vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 10 kapitālsabiedrībās;
- sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vienīgais dibinātājs jau ir vienīgais dalībnieks vairāk nekā 5 SIA, izņemot gadījumu, kad vienīgais SIA dibinātājs ir publiska persona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē;
- SIA viens no dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairāk nekā 10 SIA, izņemot gadījumu, kad viens no SIA dibinātājiem ir publiska persona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.
Pārbaudīt ārvalstu investora juridisko statusu un pārstāvības tiesības sākotnēji var šķist lieki, tomēr šī pārbaude ir ļoti būtiska. Darījumu noslēgšana ar neeksistējošu komersantu vai personu, kas nav tiesīga pārstāvēt komersantu, var radīt smagas sekas – no darījuma spēkā neesības līdz finansiāliem zaudējumiem un tiesvedībām. Tāpēc pirms jebkādas sadarbības uzsākšanas ar ārvalstu partneri nepieciešams pārliecināties par otras puses tiesībām slēgt attiecīgo darījumu.
Komerctiesības
06:00, 26. Feb. 2025
2025.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, ieviešot jaunu prasību nekustamā īpašuma darījumos, kuros iesaistīta juridiskā persona – patieso labuma guvēju atklāšana. Šīs izmaiņas ir daļa no valsts centieniem stiprināt caurskatāmību un novērst finanšu noziegumus. Vai tas neveicinās jaunas birokrātiskus sarežģījumus?
Komerctiesības
06:00, 21. Feb. 2025
Eiropas direktīva 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem paredz paplašināt kreditētāju pienākumu ievērot godīgu un caurskatāmu pieeju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā, vairs neļaujot tik viegli iekrist uz reklāmām, kurās naudas iegūšana ir “tikai vienas īsziņas attālumā”. Direktīvas prasības būs jāievieš arī Latvijā.
Komerctiesības
06:00, 14. Feb. 2025
Eiropas Centrālās bankas 2022.gadā paaugstināto galveno procentu likmju dēļ nekustamo īpašumu sektorā izaugsme bija vāja. Likmju pazemināšana pērn ļauj cerēt, ka Eiropas nekustamo īpašumu sektorā šogad varētu palielināties investīciju izaugsme. Tādēļ aktuāli kļūs jautājumi par būvniecības procesa sekmīgu norisi, tostarp par banku pirmā pieprasījuma garantijām, kas var pasargāt no dažādiem riskiem.
Komerctiesības
06:00, 12. Feb. 2025
Lai samazinātu juridiskos riskus un izmaksas kreditoriem un ieguldītājiem un Latvijas uzņēmējiem kļūtu pieejamāks banku (arī ārvalstu banku) un kapitāla tirgu finansējums, Latvijā ieviests nodrošinājuma aģenta institūts. Kā tā ieviešana maina esošo kārtību?
Komerctiesības
06:00, 17. Jan. 2025
Trauksmes celšana ir būtisks demokrātiskas un tiesiskas sabiedrības nodrošināšanas mehānisms, kas veicina sabiedrības interešu aizsardzību, caurspīdīgu pārvaldību un tiesiskuma stiprināšanu, ļaujot atklāt būtiskus pārkāpumus. Tā ne tikai stiprina sabiedrības uzticību valsts un privātā sektora darbībai, bet arī veicina atbildīgas rīcības kultūru un palīdz novērst iespējamas neatbilstības. Tomēr trauksmes celšana var būt efektīva tikai tad, ja tiek nodrošināta pienācīga trauksmes cēlēju aizsardzība, lai mudinātu tos neklusēt.
Komerctiesības
06:00, 15. Jan. 2025
Ilgu laiku transportlīdzekļiem tika noteikts pienākums ik pēc astoņām nedēļām atgriezties transportlīdzekļu reģistrācijas valstī. Tomēr, pieņemot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, šī prasība tika atcelta. Latvija pieņemto spriedumu vērtē pozitīvi, jo jau iepriekš bija norādījusi, ka prasība bija pretrunā ar samērīguma principu, brīvā tirgus un klimata nosacījumiem.
Komerctiesības
06:00, 2. Jan. 2025
Kādi dati jāievāc un kāda informācija jāuzzina par ārvalstnieku, slēdzot īres līgumu? Piemēram, vai jāpārliecinās, ka viņam ir atļauja uzturēties Latvijā? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, kas jāņem vērā izīrētājam pirms līguma noslēgšanas ar Eiropas Savienības vai trešās valsts pilsoni?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 6. Dec. 2024
Praksē bieži ir sastopami gadījumi, kad apdrošinātājs savā prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu atsaucas uz subrogācijas tiesībām. Tomēr apdrošināšanas līgumu tiesisko attiecību kontekstā subrogācijas jēdziens joprojām nav plaši saprotams. Skaidrojam!
Komerctiesības
06:00, 6. Nov. 2024
Mūsdienās koplietošanas auto platformas ir kļuvušas par vienu no populārākajām pārvietošanās iespējām, piedāvājot lietotājiem elastību un ērtumu. Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā iespēju izmantot koplietošanas automašīnas darba vajadzībām, izmantojot uzņēmuma maksājumu kartes vai kontus. Taču rodas jautājums – vai šādās situācijās koplietošanas auto platforma var pieprasīt uzņēmumam segt zaudējumus par auto bojājumiem, un kā iespējams pierādīt, ka konkrētais darbinieks nav bijis atbildīgs par bojājumiem?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 21. Oct. 2024
Kam pienākas īpašuma pirmpirkuma tiesības? Kuros gadījumos tās ir spēkā? Kādā veidā būtu jāpaziņo par šīm tiesībām un kā par tām uzzināt? Skaidrojam!
Klausies
Komerctiesības
06:00, 16. Oct. 2024
Termins “balto apkaklīšu noziegumi” ir ne vien bieži dzirdams filmās un juristu sarunās, bet arī lietots biznesa dzīvē. Tomēr nereti, tiekoties ar klientiem un sadarbības partneriem, ir nācies saskarties ar to, ka izpratne par to, kas tas īsti ir un kā šajos jautājumos var palīdzēt juristi, nav pilnīga.
Komerctiesības
06:00, 6. Sep. 2024
Klients iemaksā naudu savā pakalpojumu kontā, lai saņemtu kādus kredītpunktus, kurus uzkrājot, var iegādāties kādus labumus attiecīgajā uzņēmumā. Vai šādi iemaksātajai naudai un saņemtajiem bonusiem ir jāievēro 2 gadu garantija? Vai uzņēmums var savā akcijas piedāvājumā noteikt, ka šādi kredītpunkti izmantojami līdz konkrētam datumam, tādējādi termiņš sanāk īsāks par 2 gadiem? Vai dāvanu kartē iemaksātajai naudai nav piemērojams 2 gadu derīguma termiņš? Kur novilkt robežu – kuriem pakalpojumiem ir un kuriem nav 2 gadu garantija?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 21. Aug. 2024
Lai sekmētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, 2024.gada 30.maijā pieņemti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tie dod iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā. Ko mainīs šie grozījumi? Kad māju kopības varēs just to darbību?
Komerctiesības
06:00, 14. Aug. 2024
Kā palielināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu un kas jāiekļauj pamatkapitāla palielināšanas noteikumos? Kas būtu jāizvērtē uzņēmumam, pieņemot lēmumu palielināt pamatkapitālu? Vai obligāti kopā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem jāiesniedz arī jauno dalībnieku pieteikumi daļu iegūšanai?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 2. Aug. 2024
