Akcionāru tiesību izmantošanas direktīvas ieviešana Latvijā
2019-08-05
Ieva Žeimunde, ZAB "Ellex Kļaviņš", jaunākā juriste
Akcionāru tiesību izmantošanas direktīva 2 jeb jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2017/828, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanās veicināšanu (Direktīva) pieņemta 2017.gada 17.maijā. Grozījumi, ar kuriem pārņemtas Direktīvas prasības, Latvijā stājās spēkā šā gada 16.jūlijā. Grozījumi veikti vairākos normatīvajos aktos, proti, Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" un Revīzijas pakalpojumu likumā.
Rakstā padziļinātāk aplūkosim grozījumus FITL un izmaiņas, kas paredzētas grozījumos.
Jaunā regulējuma mērķis
Ar grozījumiem paredzēts sekmēt akcionāru ilgtermiņa iesaisti akciju sabiedrību pārvaldībā. Līdz šim prakse liecinājusi, ka akcionāri bieži atbalsta vadītāju, t.i., valdes un/vai padomes locekļu, pārmērīgu īstermiņa riska uzņemšanos, kas var novest pie neefektīvas korporatīvās pārvaldības un sabiedrības darbības rezultātiem. Tādējādi, lai to mazinātu un tieši pretēji – veicinātu ilgtermiņa akcionāru iesaisti sabiedrības darbībā, papildināta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu t.s. pirmā akcionāru tiesību izmantošanas direktīva un tapusi otrā direktīva. Jānorāda, ka grozījumi attiecināmi uz tām regulētajā tirgū iekļautajām akciju sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Latvijas Republikā.
Pārbaudīt ārvalstu investora juridisko statusu un pārstāvības tiesības sākotnēji var šķist lieki, tomēr šī pārbaude ir ļoti būtiska. Darījumu noslēgšana ar neeksistējošu komersantu vai personu, kas nav tiesīga pārstāvēt komersantu, var radīt smagas sekas – no darījuma spēkā neesības līdz finansiāliem zaudējumiem un tiesvedībām. Tāpēc pirms jebkādas sadarbības uzsākšanas ar ārvalstu partneri nepieciešams pārliecināties par otras puses tiesībām slēgt attiecīgo darījumu.
Komerctiesības
06:00, 26. Feb. 2025
2025.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, ieviešot jaunu prasību nekustamā īpašuma darījumos, kuros iesaistīta juridiskā persona – patieso labuma guvēju atklāšana. Šīs izmaiņas ir daļa no valsts centieniem stiprināt caurskatāmību un novērst finanšu noziegumus. Vai tas neveicinās jaunas birokrātiskus sarežģījumus?
Komerctiesības
06:00, 21. Feb. 2025
Eiropas direktīva 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem paredz paplašināt kreditētāju pienākumu ievērot godīgu un caurskatāmu pieeju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā, vairs neļaujot tik viegli iekrist uz reklāmām, kurās naudas iegūšana ir “tikai vienas īsziņas attālumā”. Direktīvas prasības būs jāievieš arī Latvijā.
Komerctiesības
06:00, 14. Feb. 2025
Eiropas Centrālās bankas 2022.gadā paaugstināto galveno procentu likmju dēļ nekustamo īpašumu sektorā izaugsme bija vāja. Likmju pazemināšana pērn ļauj cerēt, ka Eiropas nekustamo īpašumu sektorā šogad varētu palielināties investīciju izaugsme. Tādēļ aktuāli kļūs jautājumi par būvniecības procesa sekmīgu norisi, tostarp par banku pirmā pieprasījuma garantijām, kas var pasargāt no dažādiem riskiem.
Komerctiesības
06:00, 12. Feb. 2025
Lai samazinātu juridiskos riskus un izmaksas kreditoriem un ieguldītājiem un Latvijas uzņēmējiem kļūtu pieejamāks banku (arī ārvalstu banku) un kapitāla tirgu finansējums, Latvijā ieviests nodrošinājuma aģenta institūts. Kā tā ieviešana maina esošo kārtību?
Komerctiesības
06:00, 17. Jan. 2025
Trauksmes celšana ir būtisks demokrātiskas un tiesiskas sabiedrības nodrošināšanas mehānisms, kas veicina sabiedrības interešu aizsardzību, caurspīdīgu pārvaldību un tiesiskuma stiprināšanu, ļaujot atklāt būtiskus pārkāpumus. Tā ne tikai stiprina sabiedrības uzticību valsts un privātā sektora darbībai, bet arī veicina atbildīgas rīcības kultūru un palīdz novērst iespējamas neatbilstības. Tomēr trauksmes celšana var būt efektīva tikai tad, ja tiek nodrošināta pienācīga trauksmes cēlēju aizsardzība, lai mudinātu tos neklusēt.
Komerctiesības
06:00, 15. Jan. 2025
Ilgu laiku transportlīdzekļiem tika noteikts pienākums ik pēc astoņām nedēļām atgriezties transportlīdzekļu reģistrācijas valstī. Tomēr, pieņemot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, šī prasība tika atcelta. Latvija pieņemto spriedumu vērtē pozitīvi, jo jau iepriekš bija norādījusi, ka prasība bija pretrunā ar samērīguma principu, brīvā tirgus un klimata nosacījumiem.
Komerctiesības
06:00, 2. Jan. 2025
Kādi dati jāievāc un kāda informācija jāuzzina par ārvalstnieku, slēdzot īres līgumu? Piemēram, vai jāpārliecinās, ka viņam ir atļauja uzturēties Latvijā? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, kas jāņem vērā izīrētājam pirms līguma noslēgšanas ar Eiropas Savienības vai trešās valsts pilsoni?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 6. Dec. 2024
Praksē bieži ir sastopami gadījumi, kad apdrošinātājs savā prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu atsaucas uz subrogācijas tiesībām. Tomēr apdrošināšanas līgumu tiesisko attiecību kontekstā subrogācijas jēdziens joprojām nav plaši saprotams. Skaidrojam!
Komerctiesības
06:00, 6. Nov. 2024
Mūsdienās koplietošanas auto platformas ir kļuvušas par vienu no populārākajām pārvietošanās iespējām, piedāvājot lietotājiem elastību un ērtumu. Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā iespēju izmantot koplietošanas automašīnas darba vajadzībām, izmantojot uzņēmuma maksājumu kartes vai kontus. Taču rodas jautājums – vai šādās situācijās koplietošanas auto platforma var pieprasīt uzņēmumam segt zaudējumus par auto bojājumiem, un kā iespējams pierādīt, ka konkrētais darbinieks nav bijis atbildīgs par bojājumiem?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 21. Oct. 2024
Kam pienākas īpašuma pirmpirkuma tiesības? Kuros gadījumos tās ir spēkā? Kādā veidā būtu jāpaziņo par šīm tiesībām un kā par tām uzzināt? Skaidrojam!
Klausies
Komerctiesības
06:00, 16. Oct. 2024
Termins “balto apkaklīšu noziegumi” ir ne vien bieži dzirdams filmās un juristu sarunās, bet arī lietots biznesa dzīvē. Tomēr nereti, tiekoties ar klientiem un sadarbības partneriem, ir nācies saskarties ar to, ka izpratne par to, kas tas īsti ir un kā šajos jautājumos var palīdzēt juristi, nav pilnīga.
Komerctiesības
06:00, 6. Sep. 2024
Klients iemaksā naudu savā pakalpojumu kontā, lai saņemtu kādus kredītpunktus, kurus uzkrājot, var iegādāties kādus labumus attiecīgajā uzņēmumā. Vai šādi iemaksātajai naudai un saņemtajiem bonusiem ir jāievēro 2 gadu garantija? Vai uzņēmums var savā akcijas piedāvājumā noteikt, ka šādi kredītpunkti izmantojami līdz konkrētam datumam, tādējādi termiņš sanāk īsāks par 2 gadiem? Vai dāvanu kartē iemaksātajai naudai nav piemērojams 2 gadu derīguma termiņš? Kur novilkt robežu – kuriem pakalpojumiem ir un kuriem nav 2 gadu garantija?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 21. Aug. 2024
Lai sekmētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, 2024.gada 30.maijā pieņemti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tie dod iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā. Ko mainīs šie grozījumi? Kad māju kopības varēs just to darbību?
Komerctiesības
06:00, 14. Aug. 2024
Kā palielināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu un kas jāiekļauj pamatkapitāla palielināšanas noteikumos? Kas būtu jāizvērtē uzņēmumam, pieņemot lēmumu palielināt pamatkapitālu? Vai obligāti kopā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem jāiesniedz arī jauno dalībnieku pieteikumi daļu iegūšanai?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 2. Aug. 2024