Stājas spēkā Darba likuma grozījumi. Kas mainās darba līgumos?
2022-08-01
Antons Zagdajs, SIA "KPMG Law ZAB", vecākais jurists
2022.gada 1.augustā stājas spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā (DL). Viens no izmaiņu aspektiem saistīts ar darba līgumā iekļaujamo informāciju, veicot grozījumus un papildinājumus DL 40.pantā. Kāda informācija turpmāk jāparedz, sagatavojot un slēdzot darba līgumu?
Grozījumi DL izstrādāti pēc Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvas, un to mērķi ir papildināt darba tiesisko regulējumu. Pirmkārt, DL grozījumi pieņemti, lai ieviestu prasības, kas noteiktas direktīvā 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un direktīvā 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Ar grozījumiem novērstas atsevišķas Latvija nacionālā regulējuma neatbilstības Eiropas Savienības (ES) prasībām. Plānots, ka ar direktīvu pārņemšanu saistītās DL izmaiņas nodrošinās, ka darbinieki ir vairāk informēti par nodarbinātības apstākļiem un nosacījumiem, kas tiem būs piemērojami darba attiecību laikā.
Otrkārt, iemesls veikt grozījumus ir Latvijas pienākums precizēt DL 14.1pantu par darbinieku nosūtīšanu saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) 2021.gada 15.jūlija formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā 2018/2236. EK ieskatā Latvijas likumdevējs bija "pārcenties", paredzot darba devējam, kurš nosūta darbiniekus veikt darbu Latvijā, pienākumu noteikt pārstāvi, kurš pilnvarots pārstāvēt darba devēju ne tikai administratīvajās iestādēs, bet arī Latvijas tiesā.
Treškārt, DL grozījumi pieņemti, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra lēmuma lietā 2019-33-01 izpildi. Šajā spriedumā tiesa noteica, ka DL 155.panta 1.daļa, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei saistībā ar bērna piedzimšanu, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmajam teikumam un pasludināta par spēkā neesošu no 2022.gada 1.jūnija.
Iespēja brīvi noteikt darba vietu
Veicot izmaiņas, jaunā redakcijā izteikts DL 40.panta 2.daļas 4.punkts, paredzot, ka darba līgumā norāda darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norāda, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu.
Nu jau vēsturiskajā DL redakcijā bija noteikts pienākums darba līgumā skaidri identificēt darba vietu. Manuprāt, likumdevēja mērķis, grozot DL 40.panta 2.daļas 4.punktu, bija piešķirt darba attiecībām lielāku elastību un atbilstību aktuāliem izaicinājumiem darba tiesību jomā. Proti, ņemot vērā attālinātā darba iespējas, kas strauji attīstījās un kļuva par nepieciešamību Covid-19 un pēcpandēmijas laikā, kā arī profesiju spektra un nodarbinātības veidu attīstību, piesaiste konkrētai fiziskai darba vietai ne vienmēr ir nepieciešama un praktiski izpildāma.
Noslēdzot darba līgumu, darba devējs uzņemas darbiniekam nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, tostarp arī darbinieka tiesības uz atpūtu. Nereti darbiniekiem ir nepieciešamība izmantot arī atvaļinājumu avansā, taču darba devējs nevēlas piekrist šādam lūgumam, pamatojot atteikumu ar to, ka darbinieks vēl nav uzkrājis atvaļinājuma dienas.
Darba tiesības
06:00, 10. Feb. 2025
Lēnām uz priekšu virzās pēdējā laika apjomīgākās izmaiņas Darba likumā. Tostarp paredzēts samazināt piemaksas par virsstundu darbu, ieviest četru dienu darba nedēļu, kā arī beidzot kā primāro algas izmaksas veidu noteikt bezskaidras naudas maksājumu. Tāpat gaidāmas arī citas būtiskas izmaiņas.
Darba tiesības
10:57, 7. Feb. 2025
Kvalificēta darbaspēka trūkums, kas iet roku rokā ar esošo darbinieku pārslodzi un izdegšanu, jau kādu laiku ir kļuvis par aktuālu problēmu gan Latvijas, gan Eiropas Savienības darba tirgū. Un šis nav tikai fiziskās un psihiskās veselības jautājums – to var aplūkot arī no juridiskā viedokļa, jo rada dažādas faktiskas un tiesiskas sekas arī darba devējam.
Darba tiesības
06:00, 3. Feb. 2025
Darba pienākumu veikšanai darbiniekiem nereti tiek piešķirta piekļuve dažādām uzņēmuma datubāzēm vai informācijas sistēmām. Ko darīt, ja darbinieks šīs datubāzes izmanto arī savās interesēs? Vai šis var būt iemesls darba līguma uzteikumam? Šādu rīcību vērtējis Senāts 2024.gada 17.oktobra lietā SKC-943/2024.
Darba tiesības
11:00, 27. Jan. 2025
Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas ieviest mākslīgā intelekta (MI) rīkus, lai efektivizētu dažādus darba procesus. Tomēr MI rīku izmantošana palielina risku neapzināti pārkāpt, piemēram, autortiesības vai datu aizsardzības tiesības, kas var novest pie atbildības par neatļautu vai nepareizu MI izmantošanu, ja tā notikusi darba laikā vai veicot darba uzdevumus. Visbiežāk šāda atbildība iestāsies tieši darba devējam, ja darba devējs būs saskaņojis MI izmantošanu.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 6. Jan. 2025
Darba devēja ieguldījums darbinieku profesionālajā apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā var sniegt vairākus būtiskus ieguvumus, kas pozitīvi ietekmē gan darbiniekus, gan uzņēmuma darbību kopumā. Uz kāda veida apmācībām darba devējs var nosūtīt darbiniekus? Ko no šīm apmācībām var iegūt darba devējs?
Darba tiesības
06:00, 2. Jan. 2025
Atvaļinājuma piešķiršana skolēnu brīvlaikā ir aktuāls jautājums daudziem vecākiem, kuri vēlas pavadīt laiku kopā ar saviem bērniem, vēl jo vairāk, ja nav iespējams lūgt kādam pieskatīt bērnu. Vai darba devējam jārespektē šī vēlme? Vai un kādos gadījumos darba devējs drīkst atteikt šādu atvaļinājumu? Vai uz šādiem atvaļinājumiem attiecas kādi speciāli noteikumi?
Darba tiesības
06:00, 2. Jan. 2025
Praksē mēdz gadīties situācijas, kad darba devējs vēlas uzteikt darba attiecības ar darbinieku, kurš ir arī arodbiedrības biedrs. Šādās situācijās ir jāsaņem arodbiedrības piekrišana uzteikumam. Kā rīkoties, ja arodbiedrība to nedod? Apskatām nianses, kas jāņem vērā, ja darba līgums tiek uzteikts darbiniekam – arodbiedrības biedram.
Darba tiesības
06:00, 16. Dec. 2024
Mūsdienu darba vide ir kļuvusi ārkārtīgi tehnoloģiska. Ikdienā izmantojam dažādas iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, tostarp komunikāciju e-vidē. Tomēr darba devēji nereti pievērš nepietiekamu uzmanību ar šāda veida saziņu saistītiem jautājumiem un ne vienmēr apzinās iespējamos riskus. Vienošanās par komunikāciju e-vidē nenozīmē tikai nosacījumus par apmaiņu ar e-pastiem vai ziņu sūtīšanu “WhatsApp”. Ir būtiski, kāda veida informācija tiek izmantota saziņai darba vidē, jo ikkatra ziņa ir cieši saistīta ar tās saturu.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 9. Dec. 2024
Jau ilgstoši darba tirgū ir vērojama darbaspēka nepietiekamības problēma. Ilgtermiņā domājoši darba devēji aktīvi meklē veidus, kā uzlabot darba vidi, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus. Viens no risinājumiem darbaspēka nepietiekamības problēmas mazināšanā ir darbinieku pārvilināšana. Kādi ir darbinieku pārvilināšanas juridiskie un ētiskie aspekti? Kā mazināt risku, ka cits konkurējošs tirgus dalībnieks pārvilina darbiniekus?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 2. Dec. 2024
Darba likuma 78.punkta 1.daļas 1.punktā noteikts, ka ir jāatmaksā summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem vajadzējis to zināt vai ja pārmaksājums noticis tādu apstākļu dēļ, pie kuriem vainojams darbinieks. Kas tās ir par summām, kā pierādīt, ka darbinieks par to zina un ko darīt, ja darbinieks saka, ka par pārmaksu neko nav zinājis?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 25. Nov. 2024
Persona, kas iepriekš ir strādājusi Apvienotajā Karalistē, vēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā. Jānorāda, ka persona nav saņēmusi bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē un nav darba ņēmēja Latvijā. Vai personai ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, ja darba attiecības iepriekš bijušas citā valstī?
Darba tiesības
06:00, 19. Nov. 2024
Iepriekš apskatījām, kas ir piespiedu kavējums un kādos gadījumos darba devējam pēc darbinieka atjaunošanas darbā ar tiesas spriedumu tas ir jākompensē. Šoreiz apskatām, kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku.
Darba tiesības
06:00, 11. Nov. 2024
Bieži vien nākas redzēt, ka uz konkrētu amatu tiek izsludināts atkārtots konkurss. Vai tas nozīmē, ka iepriekšējā reizē netika atrasts piemērots kandidāts? Kā atlases procesā tiek vērtēti potenciālie darbinieki? Vai pastāv likuma normas, kurās noteiktas prasības par darba pieredzi?
Darba tiesības
06:00, 4. Nov. 2024
Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, 2024.gada 19.septembrī galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem, izvirzot nepamatotas prasības par svešvalodu zināšanām darba pienākumu veikšanai. Kas jāievēro darba devējiem un kas mainīsies darba tirgū? Kādās jomās svešvaloda nav obligāta, bet kādās darba devējs tomēr drīkstēs to prasīt arī turpmāk?
Darba tiesības
06:00, 28. Oct. 2024